Šķiet pēdējo reizi divas sausās spēles kārtas man bija vairākus gadus atpakaļ vēl spēlējot Čehijā, kad mums bija ļoti laba komanda, un man sezonā kopumā bija 8-9 mači uz nulli. Pēdējos 10 gados gan tā nav gadījies, un ir bijušas tikai atsevišķas sausās spēles. Abas šīs spēles pret Ak Bars un Lada arī bija ļoti grūtas, un liels paldies jāsaka laukuma spēlētājiem, kuri labi aizsargājās un sargāja vārtu priekšu.

 

 

 

 

Es nevaru pateikt, ka bija vieglāk spēlēt pret Ladu vai Ak Bars, abi mači bija ļoti grūti, jo pretinieki daudz uzbruka. It kā pēc vārdiem Ak Bars uzbrukuma līnija izskatās daudz iespaidīgāka un meistarīgāka nekā Ladai, bet Toljati spēlētāji cīnījās ar milzīgu pašatdevi, kas kompensēja meistarības trūkumu. Prieks ir par katru uzvaru, turklāt Lada ir mūsu tiešie konkurenti par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, tādēļ šie punkti ir divtik vērtīgi.

 

 

 

 

Bija liels prieks par uzvaru, bet arī nogurums bija milzīgs. Es pat pats neaizgāju pēc balvas labākajam spēlētājam, to man pēc tam uz ģērbtuvi atnesa Artis Ābols.

 

 

 

 

Tas spēcīgs pretinieks, kas labi spēlē aizsardzībā un ļoti ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. Pret viņiem ir ļoti grūti spēlēt, jo visi spēlētāji cīnās ar milzīgu pašatdevi. To apliecina arī viņu uzvara vakar pret Maskavas Dinamo (6:2). Es pret Ņižņekamskas Ņeftehimik spēlēju Spartak sastāvā un mēs šeit visai pamatīgi zaudējām (1:6). Tomēr, ja Rīgas Dinamo spēlēs tikpat labi, kā pēdējās spēlēs visam vajadzētu būt kārtībā.

 

 

 

 

Paldies!